Koncertzāle “Latvija” jauno sezonu atklās ar “(ne) Bēthovenu”

08.09.2020 - 10:37
19. septembrī koncertzāle “Latvija” jauno koncertsezonu Ventspilī atklās ar izcilā vācu pianista Sebastiana Knauera (Sebastian Knauer) un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncertu, diriģenta Normunda Šnē vadībā, atskaņojot Ludviga van Bēthovena iedvesmotas komponista Arāša Safaiana (Arash Safaian) variācijas programmā “Šis ir (ne) Bēthovens”.
Koncertzāle “Latvija” jauno sezonu atklās ar “(ne) Bēthovenu”
Nupat, augusta vidū, dienasgaismu ieraudzījis jauns ieraksts - Sebastiana Knauera un irāņu izcelsmes komponista Arāša Safaiana kopīgi lolotā iecere "This Is (Not) Beethoven". Tā ir ģēnija, Vīnes klasiķa Ludviga van Bēthovena ikvienam zināmo darbu iedvesmota A. Safaiana oriģinālmūzika, variācijas par "Mēnesnīcas sonātes", Septītās simfonijas un citu opusu tēmām. Ar Cīrihes kamerorķestri, kas piedalījies "This Is (Not) Beethoven" ierakstā, Knauers un Safaians sadarbojušies jau iepriekš, piemēram, ieskaņojot un ar panākumiem atskaņojot klavierkoncertu ciklu "ÜberBach", kas pirms trim gadiem komponistam Safaianam atnesa "Echo Klassik" balvu.

"Gluži vienkārši - šī mūzika ir Arāša Safaiana, nevis Ludviga van Bēthovena radīta," teicis Sebastians Knauers, atbildot uz jautājumu par divdomīgo programmas nosaukumu. Izvēršot komentāru, pats Safaians atsaucies uz klausītāju atpazītu tēmu "iztēlošanos no jauna", "pārveidi", "apvēršanu" un "izstrādi", kad runa ir par jēdziena "variācijas" lietojumu šīs programmas kontekstā. Vēl vairāk - klausītāji uzreiz pamanīs, ka "Šis ir (ne) Bēthovens". Galvenā caurviju tēma dzirdama 7. simfonijas (Op. 92) otrajā jeb Allegreto daļā.

"Esmu drošs, ka pats Bēthovens šo klausītos ar interesi. Būdams par sevi pārliecināts, viņš reiz teicis "Bēthovens ir viens vienīgs!". Tas, ko esam izdarījuši ar viņa mūziku, nav noziegums. Mēs neesam neko izpostījuši. Gluži pretēji - tas ir veltījums, dziļas cieņas apliecinājums. Tas ir stāsts par ļaušanos viņa mūzikai un pierādījums, ka pēc 250 gadiem mēs joprojām apbrīnojam un no sirds mīlam Bēthovenu," par programmu, kas pirmo atskaņojumu piedzīvos koncertzālē "Latvija" Ventspilī, teicis Sebastians Knauers.

Sebastians Knauers savulaik debiju piedzīvojis 14 gadu vecumā Hamburgā uz Leischalles skatuves. Turpmāko vairāk nekā 30 gadu laikā viņš bijis viens no pieprasītākajiem vācu pianistiem, regulāri koncertējot visā pasaulē - no Berlīnes filharmonijas līdz Vigmora zālei Londonā, no Linkolna centra Ņujorkā līdz Zalcburgas festivālam Austrijā un daudzviet citur. Ierakstos, kas dienasgaismu ieraudzījuši "Deutsche Grammofon", "Warner Classics" un citu prominentu izdevniecību paspārnē, un kuros mūziķis apliecinājis savu kaislību gan pret klasikas un romantisma zelta repertuāru, gan Jaunās pasaules mūziku, allaž vērojama Sebastiana Knauera tieksme pēc jaunu ceļu meklējumiem. Regulārai sadarbībai ar klasiskās mūzikas metriem vienmēr klātesoša ir pianista vēlme ierastajam un dažubrīd ikdienišķajam piešķirt jaunu, iespējams, negaidītu dimensiju caur sociāli atbildīgiem žestiem (labdarības koncerts 2017. gada G20 samitā par drošību gādājušajiem policistiem un viņu ģimenēm), vairāku festivālu māksliniecisko vadību (līdzās citām zvaigznēm festivālā "mozart@augsburg" savulaik muzicējis arī Mariss Jansons), starpžanru sadarbībām un klasisku darbu re-interpretācijām.

Arāšs Safaians ir Teherānā dzimis un Baireitā audzis mākslinieks, komponists un producents, irāņu modernisma pārstāvja Ali Akbara Safaiana (Ali Akbar Safaian) atvase. Jau agrā bērnībā paralēli mūzikas iepazīšanai, A. Safaiana interešu lokā vienmēr bijusi arī vizuālā māksla. Ne velti viņš vispirms izvēlējās studēt glezniecību Nirnbergas Mākslas akadēmijā, vēlāk pievēršoties kompozīcijas apguvei Minhenes Mūzikas un Teātra koledžā. Līdzās darbiem, kas radīti orķestrim un ansambļu sastāviem, Arāšs Safaians pazīstams arī kā filmu mūzikas autors. Vairākas pasaules koncertzāles piedzīvojušas viņa operu pirmizrādes, piemēram, "pludmalē" Barišņikova Mākslas centrā Ņujorkā vai "Uz spēles" Minhenes Operas biennālē.

Grammy balvas ieguvēju, Valsts kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" raksturo izzināšanas prieks un vēlme atklāt neizzinātus horizontus. Orķestra mūziķi ir gados jauni, erudīti un radošām idejām apveltīti mākslinieki. Jau kopš dibināšanas 2006. gadā "Sinfonietta Rīga"  mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Normunds Šnē.

Orķestris regulāri sadarbojas ar viesdiriģentiem, muzicē kopā ar spožākajiem Latvijas un ārvalstu solistiem, piedalās dažāda mēroga festivālos. Līdztekus koncertdzīvei Latvijā un Baltijas valstīs, orķestris koncertējis Hamburgas Elbas filharmonijā, Ķelnes filharmonijā, Minhenes Herkulesa zālē, Frankfurtes "Alte Oper", Amsterdamas "Muziekgebouw", "De Doelen" koncertzālē Roterdamā, Sanktpēterburgas filharmonija, Ņujorkas Linkolna centrā un citviet."Sinfonietta Rīga" sniegums četras reizes novērtēts ar valsts augstāko apbalvojumu akadēmiskajā mūzikā - Lielo mūzikas balvu, bet ar prestižo ierakstu balvu Grammy novērtēta orķestra "Sinfonietta Rīga" dalība igauņu komponista Arvo Perta albuma "Adam's Lament" ieskaņojumā, ko klajā laidis ECM.

Biļetes uz Sebastiana Knauera un "Sinfonietta Rīga" koncertu "Šis ir (ne) Bēthovens" nopērkamas "Biļešu Paradīze" tirdzniecības tīklā. Pārdošanā ierobežots skaits biļešu.
Iegādāties biļeti: bilesuparadize.lv