Meteņi latviešu tradicionālajā kultūrā tiek svinēti skatoties kā sagriezies "lielais debesu pīrāgs" mēness, tāpēc svētku svinības sastāvdaļa ir garais pīrāgs nedz mazais kā Ziemassvētkos. Netrūkst arī zirņu piku, gaļas, alus un cūkas ausu.

Februārī vēl pēdējo reizi iet ķekatās, jo maskošanās ir šo svinību svarīga sastāvdaļa. Maskojoties izraugās tēlus kā Dzērve, Lācis, Lāča dīdītāju, Čigānu,  Āzi un citus, bet galvenais tēls ir Metenis, kurš tērpies ar  kažoku, kurš izvērsts uz kreiso pusi, tāpat arī ar apgrieztu ausaini un ačgārniem cimdiem. Metenim pie ģērba parasti bijis piekārts zvans, rokā tam bijusi rīkste un galvu rotāja falliska cepure.

Mūsu Ziemeļkurzemes pusē šos svētkus dēvē par "Vastalāvjiem" vai Zvejas svētkiem. Latviešu tradicionālajā kultūrā ar šiem svētkiem sāka saimniecības un labklājības gada ciklu.

Šajos svētkos nesēdi mājās, bet nāc un piedalies!