Bigauņciems
Bigauņciems ir ciems Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
Bigauņciems izvietojies Jūrmalas austrumu pierobežā starp Rīgas jūras līci un Vecsloceni pie autoceļa P128 2 km no pagasta centra Lapmežciema, 30 km no novada centra Tukuma un 46 km no Rīgas. Ziemeļrietumos pa Siliņupi robežojas ar Lapmežciemu, ar kuru faktiski saplūdis. Bigauņciems atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā.
Arhīvos minēta zvejvietas atrašanās vietu, orientieri, Bigauņciemā tā bijusi Rikšas priede - zemākā jūrā bija vēl dažas citas zīmes, starp citu ap 16 asu gara, triju vīru apkampiena resna, milzene priede, kura no liela vecuma nokalta un vecā Rikšas tēva nocirsta. Tāpat Milzukalns vai Milzu kalns, arī Milzkalns piedēvēts pie Bigauņciema orientēšanās zīmes zvejniekiem un jūrniekiem.
Viduslaikos stratēģiski svarīgais Kaņiera ezera latīņu: Stagnumn Canygerwe, no līvu valodas "zosu ezers" apvidus piederēja Livonijas ordeņa mestra teritorijai, un caur to gāja senais kara ceļš no Rīgas uz Tukuma pili. Pēc 1660. gada Olivas miera līguma hercogs Jēkabs pavēlēja izbūvēt kanālu, kas savienotu Slokas ostu pie Lielupes ar Baltijas jūru pa tagadējo Vecslocenes upīti un Slokas ezeru līdz tagadējās Siliņupes ietekai jūrā, tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no Jelgavas līdz jūrai.
Bigauņciems vācu: Bigaun-Zeem, agrāk Bigauņi, izveidojies 18. gadsimta beigās Siliņupes krastā kā Slokas draudzes novada zvejniekciems. 1783.gadā J.K.Broces zīmētajā Slokas apgabalā Bigauņciems vēl nav bijis atzīmēts, taču vēlākā Bigauņciema mājvārdi (Bertrumi, Bimbas, Pīkstnieki) dokumentos minēti jau 18.gadsimta sākumā.
Ciems nosaukumu ieguvis no mājvārda personvārda - mājas Bigauņi minētas ap 1700.gadu (1826.gadā saimnieks bijis Ozoliņš).
Savukārt teika stāsta, ka senās dienās, bēgot no nežēlīga kunga, pāri jūrai no Igaunijas atnācis kāds vīrs ar trim dēliem. Vēlāk dēli vietējās meičas apņēmuši par sievām, un tā izveidojies igauņu ciems, bet kāds neuzmanīgs pagasta skrīveris vārdam priekšā pierakstījis burtu "B", un tā nu iznācis "Bigauņciems".
19. gadsimtā Bigauņciems sāk veidoties par atpūtas zonu, un tajā tiek uzceltas daudzas vasarnīcas. 1824. gadā ar Rīgu tika atklāta diližansu satiksme - piektdienas vakarā tie ieradās Bigauņciemā, bet svētdienas vakarā (citos avotos minēts, ka pirmdienas rītos) devās atpakaļ uz Rīgu un Bigauņciems izveidojās par rīdzinieku vasarnīcu vietu.
1864.gada 14.novembrī Slokas mācītājs Fīrufs iesvētīja jaunuzcelto Bigauņciema skolu, kur no 1897.gada līdz 1898. gadam par skolotāju strādāja Vilis Plūdons un jūrmalas dzīves pretišķību iespaidā tapa viņa poēma "Divi pasaules" (1899). I Pasaules kara laikā skolu līdz ar citām ciema mājām nodedzina un vairs neatjauno.
Šajā ciemā dzīvojis un Bigauņciema skolā mācījies rakstnieks un grāmatu izdevējs Ansis Gulbis (Rikšās, Bertrumos un Rungaiņos). Vasarās kā savu mājvietu Bigauņciemu izvēlējies gleznotājs, dekorators, noformētājs, pedagogs Visvaldis Garokalns, bērnībā vasaras pavadījis komponists un Latvijas Mūzikas akadēmijas nodibinātājs profesors Jāzeps Vītols. Bigauņciemā dzīvo dekorētāja-noformētāja, gleznotāja Olita Gulbe-Ģērmane. Dzīvojis kinorežisors Gunārs Piesis.
Ciemam grāmatu veltījis Jēkabs Štūlis.
Zvejniekciemiem raksturīgās ainavas dēļ šajā ciemā uzņemtas vairākas latviešu spēlfilmas -" Zvejnieka dēls"," Nāves ēnā"," Svešiniece ciemā".
Pēc statistikas datiem, 1938.gadā piekrastē reģistrēti 33 zvejnieki un 19 puszvejnieki, 21 motorlaiva. 2006.gadā Bigauņciemā reģistrēti 398 iedzīvotāji.
Atrašanās vieta
Bigauņciems, Tukuma novads Pakalpojumu iespējas
Kontakti
Valodas, kurās apkalpo
RU
EN
LV
