Teika vēsta, ka šeit kādreiz auguši daudz lielu lapu koki, no tiem tad ciems ieguvis savu nosaukumu.

Lapmeža ciems (Lapmežciems) rakstos pirmo reizi minēts lēņa grāmatā 1515.gadā 17.jūnijā. Par drosmi ordeņa cīņās Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs izlēņoja zemesgabalu viņpus Lapmeža ciema zemnieku tiesnesim Ansim Gailim no Tukuma.

Tomēr pati senākā vēsture saistās ar Siliņupes apmetni. Pirmās ziņas par iedzīvotājiem, kas bija zvejnieki un mednieki, šeit saistītas ar 3.-2.g.t.p.m.ē. Tā ir senākā Latvijas teritorijā zināmā apmetne tik tuvu Baltijas jūrai. Tā atradās ciemā pie Siliņupes.

Pēc 1812.gada kara par Rīgas jūras peldu vietām toreizējā periodikā vācu presē pirmās ziņas parādījās 1822.gadā. 1824.gadā piedāvā  Lapmežā istabas ar uzturu par 1 rubli dienā. Ērtākas satiksmes dēļ sestdienu pēcpusdienās no Rīgas uz Lapmežu gāja diližanse, kas pirmdienu rītos nāca atpakaļ.

Hercogu laikos Slokas muiža, kas atradās Lapmežā, bija hercoga privāts īpašums. Zemnieku - zvejnieku mājas Kauguru, Bāžu, Lapmeža un Raga ciemos skaitījās tolaik pie Ozolu muižas. Galvenais muižas peļņas avots bijis alus brūzis un spirta dedzinātava. Ienesīga bija Lapmežciema muita, kas avotos minēta 1655.gadā. Muitas punkts bija ierīkots Lapmežciema krogā. Tirgotājiem ar savu preci bija jāpiesakās pie muitas pārvaldnieka. Taču vēlāk krogs nodega un uz nodegušā kroga pamatiem 1925.gadā  tika uzcelta Lapmežciema pamatskola. 1944.gadā skolu vācu karakuģi no jūras sabombardēja. Bērni mācījās pa ciemiem zvejnieku mājās.1951.gadā atjaunoja skolu un bērni turpināja mācības skolā.

Agrāk Lapmežciems tika dalīts galos - Krogsgals jeb Krādziņgals un Lielais gals.

Lapmežciemā pagājušā gadsimta 30 gados tika dibināta Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība. Ugunsdzēsēju DEPO atradās lielceļa malā.

1930.gadā tiek dibināta Arteļu savienība "Jūra". Dibinātājs un vadītājs Lapmežciema skolas direktors Augusts Pauga. Skolotājs Pauga bija aktīvs pagasta iedzīvotājs un sabiedriskais darbinieks. Kantoris atradās skolas ēkā.

1935.gadā uzbūvē pirmo  kopžāvētavu, otru 1938. gadā uz "Ķipju" zemes.

Bodnieka Lediņa mājās "Pastnieki", kur piegādāja pastu un bija arī neliels telefonu komutators ( ja pienāca ziņa par vētras tuvošanos, tad Lediņa dēli to pavēstīja apkārtnes zvejniekiem).

Pēc 2 .Pasaules kara tika dibināti kolhozi. Lapmežciemā nodibināja zvejnieku kolhozu "Selga". Pirmais priekšsēdētājs Reinis Grunte. Kolhoza kantoris atradās Ragaciemā  toreizējās "Veisu" mājās. Kolhozam nebija savas ostas. Pie Siliņupes 50 gados sākta mola būvniecība. Vētras un straumes traucēja mola būvniecību un iecere tika atlikta.  

Iepirka zvejas kuģus, kas zvejoja ne tikai Baltijas jūras ūdeņos, bet arī Atlantijas okeānā. No1960.gada zvejnieku kolhoza ,, Selga'' priekšsēdētājs Dainis Bušs. Lapmežciems jau ir izveidojies kā centrs.

Z/k "Selga" pastāvēšanas laikā darbojās arī palīgnozares - transporta daļa, mehāniskā darbnīca, dārzniecība, galdniecība, gateris, kažokzvēru audzētava un tīklu darbnīca.

Uzcēla daudzdzīvokļu mājas, ūdenstorni, katlu māju, bērnudārzu, sporta zāli, sabiedrisko pirti, pagastmāju, ciema ēdnīcu, pārtikas un gaļas veikalus, ziedu veikalu, kurā tirgoja dārzniecībā izaudzētus ziedus un dārzeņus.

1954.gadā izveidoja būvbrigādi kultūras nama celtniecībai. 1957.gadā tika uzbūvēts kultūras nams pašu ciema iedzīvotāju spēkiem - talkās, 1980.gadā piebūvēja  izstāžu zāli.

Ciemā uzņemtas vairākas filmas - ,, Nāves ēnā'', ,, Sprīdītis'', ,, Mērnieku laiki'', ,, Ilgais ceļš kāpās'', ,, Lielais dzintars'', ,, Džimlai Rūdi Rallalā