Senais zvejniekciems savu nosaukumu ieguvis no tuvējā zemesraga, kas iestiepjas jūras līcī. No otra blakus esošā zvejnieku ciema - Lapmežciema - to atdala Starpiņupīte, ko licis izrakt Hercogs Jēkabs, lai savienotu Kaņiera ezeru ar jūru. Upītē ir divas slūžas.            

15.gs. Ragaciemā bijusi baznīca, kas minēta vēl 1727.gadā.    

       

Starp Starpiņupi un Ragaciemu atrodas liela kāpa, ko sauc par Kuģu kalnu. Teika stāsta, ka senos laikos tur vietējie esot kurinājuši ugunskurus, lai tādējādi pievilinātu garāmbraucošos kuģus. Tie, domādami, ka tur ir osta, mēģinājuši piestāt krastā, bet uzskrējuši uz sēkļa. Tad nu blēži savās laiviņās naski piezagušies kuģiem un apkāvuši visus kuģotājus, izlaupījuši kuģus un veduši uz Tukumu salaupīto pārdot.

Jau no senatnes Ragaciems tiek dalīts galos- Kalpiņgals, Kalniņgals, Bumburgals, Bērziņgals. 

          

Ragaciemā savu sentēvu piemiņai vietējie zvejnieki atjaunojuši sedumu - kādreizējo zvejas laivu piestātni. Sedumos zvejnieki cēluši tīklu būdas, kurās glabājās tīkli, enkuri, bojas un cits zvejai nepieciešamais inventārs. Sedumiem bijusi arī sociāla loma - tajos pulcējās vīri, sprieda par turpmākajiem darbiem. Tās bija vietas, kur sievas, mātes, jaunavas, bērni gaidīja savus tuvākos pārbraucam no jūras. Bija prieks par labiem lomiem, bēdas par tukšiem, saplēstiem tīkliem. Vislielākās bēdas bija tad, kad kāds zvejas vīrs palika jūrā uz mūžu. 1902. gadā vētrā gāja bojā vairāk nekā 30 zvejnieki. 2018. gadā atklāja tēlnieka Oļega Skaraiņa(1923- 2017) iecerēto piemiņas akmeni Jūrā paņemtiem zvejniekiem.

1932. gadā dibināja akciju sabiedrību ,, Zvejnieks''. 1935. gadā uzbūvēja kopžāvētavu.

1875. gadā Ragaciemā uzcēla nelielu bāku, kuras tornis kalpojis zvejnieku laivām. Bāka 1. Pasaules karā nopostīta, 1939. gadā restaurēta. Mazā zvejnieku bāka darbojās līdz 1960. gadam, kad uzcēla jauno bāku. Jaunās bākas augstums ir 30 metri, uguns augstums 37 metri. Zibšņu uguns ir balta, kas iedegas ik pēc 1 sekundes uz 1 sekundi. Skaidros laika apstākļos bākas gaisma saskatāma 16 jūras jūdžu attālumā. Bāka darbojas, bet apmeklētājiem nav pieejama. Lai orientētos jūrā, jaunās bākas starmešus izmanto Rīgas jūras līcī peldošie kuģi. Pastmarku sērijā "Latvijas bākas" Latvijas Pasts izdevis pastmarkas, uz kuras tā redzama.

Ragaciemnieks Otomārs Kalpiņš (1928-2008), bija viens no tiem zvejniekiem, kas ik dienu brauca jūrā un 20 gadus rakstīja savas dzīves hroniku. Otomāra atstātais mantojums sakārtots, pārrakstīts un publicēts grāmatā "Sāļumā''.

Ragaciemā uzņemtas vairākas filmas, kas veltītas jūrai, vai kuru kadros bijusi jūras tēma. 1957. gadā filma ,, Zvejnieka dēls'' ar Eduardu Pāvulu Oskara lomā. 1971. gadā pie Starpiņupes tikuši filmēti filmas "Nāves ēnā" fragmenti. Filmēšana bijusi ļoti grūta, jo uz dabīgiem ledus gabaliem paļauties nevarēja, līdz ar to zvejniekciemā uzbūvēja milzīgu dēļu platformu, ko pārklāja ar plastikāta sveķiem sniega un ledus iespaida radīšanai. Jūra aizsala tikai februāra beigās, bet filmēšana ievilkās līdz maijam. Vietējie iedzīvotāji vēl ilgi atcerējās mākslīgā ledus gabalus, kuri mētājās jūras krastā.

Ragaciema piekrastē filmēti arī vairāki filmas "Ilgais ceļš kāpās" fragmenti-  māja, kurā dzīvoja pagasta vecākais Jēkabs Ozols (E. Pāvuls), te tika filmēts zivju apstrādes cehs, dedzinātas laivas, zvejnieki jūras krastā. Filmas tapšanā piedalījās vai puse ciema ļaužu. Filmēšanas laikā aktieri  staigājuši pa ciemu Latvijas aizsargu tērpos, kas izraisīja dažu labu iedzīvotāju satraukumu. 2002. gadā Ragaciemā tapusi Jāņa Streiča filma "Ipolits".

2021. gadā filmēta režisora Andreja Ēķa filma ,, Nebaidies ne no kā.''

1933. gadā Ragaciema "Birutās" zvejnieku ģimenē dzimis dzejnieks un prozaiķis Imants Ziedonis. 2013. gadā apbedīts savas dzimtas kapos Ragaciemā, kur viņam no dzirnakmens, kas savulaik atradies dzejnieka mājās Murjāņos un kalpojis par galdu viesu uzņemšanai, izveidots piemineklis. Blakus dzirnakmenim lasāms lakonisks dzejnieka paraksts no ielūgumiem viņa 50 gadu jubilejai. Pieminekļa autors ir Jānis Dripe.

Kultūrvēsturisks piemineklis ir arī Ragaciema kapu vārti, tajos atjaunots senais uzraksts. Kapsētā ir piemiņas vieta 1. un 2. pasaules karā kritušajiem pagasta iedzīvotājiem.

Ragaciemā ir populārs zivju tirgus - kūpinātu un citādi sagatavotu zivju pirkšanas vieta Latvijas piekrastē. Zivis kūpina vietējie uzņēmēji, tādēļ nereti ciemā jūtama patīkama dūmu smarža.