Apšuciems

Apšuciems savu nosaukumu ieguvis, iespējams, no zvejnieka Apšes, kas nodarbojies ar tirdzniecību un 19.gs. sākumā vedis labību pārdošanai uz Rīgu.
Apšuciems
Taču varbūt nosaukums  radies no lībiešu vārda "apša", kas nozīmē lielā jeb dziļā laiva.

Apšuciems atrodas Rīgas jūras līča ielokā un senāk bijis zvejniekciems. Apšuciems sākotnēji piederējis Cērkstes muižai. Ap 1818.gadu pievienots Cērkstes pagastam.  No 19.gs.beigām līdz 1919.gadam piederēja Šlokenbekas pagastam, tad atkal piecus gadus pastāvīgs Cērkstes pagasts, tad atkal Šlokenbekas pagastā, kas 1924.gadā pārdēvēts par Milzkalnes pagastu. Tikai 1954.gadā Apšuciemu atdalīja no Milzkalnes un pievienoja Engures ciemam. Kopš tā laika atrodas Engures pagastā.  

Apšuciema vīri bija izslavēti kā droši un labi zvejnieki. Daudzi zvejnieku dēli beidza Engures jūrskolu (1875.-1915.g.) un kļuva par piekrastes kuģu stūrmaņiem, daudzi pabeidza augstākās kategorijas jūrskolas ar tālbraucēju stūrmaņu un kapteiņu tiesībām.  

Tomēr zvejnieku darbs bija nedrošs un bīstams, vienmēr pa kādam zvejniekam aizgāja bojā, taču 1902.gads bija ļoti traģisks, jo 13.decembrī zvejnieki devās jūrā un pēkšņi sacēlās liela vētra un tuvinieku acu priekšā noslīka 33 zvejnieki.  

1909.gadā tika nodibināta zvejnieku biedrība "Zvaigzne". Otrā Pasaules kara gados zvejniekiem nebija ļauts jūrā zvejot.  1948.gadā Apšuciema zvejnieki iestājās zvejnieku artelī "Padomju zvejnieks". 1964.gadā uzcēla Zivju apstrādes cehu. Cehā ražoja karsti kūpināto produkciju, zivju pastu un zivis garšvielu sālījumā. Šobrīd ceha vietā uzcelta viesnīca "Hotel SPA Arkadia".  

Apšuciemā laivas būvētas jau kopš seniem laikiem. Jau 19.gs.sākumā būvētas liellaivas, 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā Apšuciemā uzbūvēti vismaz seši buru kuģi.  No 1961. līdz 1970.gadam darbojās motorlaivu būvētava.

Apšuciemā bijusi arī neliela osta. Zināms, ka 1745.gadā ciemā bijis labības spīķeris, kur uzglabāta eksporta labība līdz iekraušanai kuģos. Pēc Rīga - Tukuma dzelzceļa atklāšanas 1877.gadā osta savu nozīmi zaudēja un noliktava vairs netika izmantota. 1912.gadā Cērkstes barons ēku pārdod uzņēmējam Huikam, kas ierīko konservu fabriku. Sākoties Pirmajam pasaules karam, krievu karakuģi sašauj ēku, bet 1918.gadā vācu kara valde ēku atjauno un ierīko zivju sālītavu. 1922.gadā uzņēmējs Huiks ēku ar spīķerlaukumu pārdod Tukuma apriņķa valdei, kura ierīko 6.klašu pamatskolu. Skola darbojās līdz 1979.gadam. Otrreiz skola tiek šajā ēkā atvērta 1990.gadā, bet 2005.gadā otrreiz slēgta. Šobrīd ēka ir Engures pagasta pašvaldības īpašums, kurā atrodas Apšuciema bibliotēka un Zvejas un jūras kultūras mantojuma centrs, telpas tiek izīrētas, ko izmanto nometņu rīkotāji vasarā.          

Mūsdienās Apšuciems vairs nav zvejniekciems. Tikai nedaudzi izpirkuši zvejas licences pašu patēriņam. Zivju daudzums jūrā ir krasi samazinājies un lomi ir pavisam niecīgi. Apšuciemā deklarējušies aptuveni 180 iedzīvotāji. Reāli ziemā iedzīvotāju ir ļoti maz, vasarās daudz vairāk, jo tad sabrauc atpūtnieki.



Pakalpojumu iespējas
  • Telšu vietas
  • SPA
  • Peldvieta
  • Informācijas stendi
  • Autostāvvieta
  • Kafejnīca
  • Banketu / svinību iespējas
Valodas, kurās apkalpo
RU    EN    LV