Klapkalnciems

Ciems saukts gan par Klapkalnciemu, gan Klapkalniem. Stāsta, kad pirmie iedzīvotāji bija šeit apmetušies uz dzīvi, ciemam vēl nav bijis nosaukuma.
Klapkalnciems
Ceļotāji, kas tuvojušies ciemam, jau iztālēm dzirdējuši cirvju un āmuru klaudzienus: klip, klap. Tā kā ciemā apmetās arvien jauni iemītnieki, darbarīku klaudzieni skanējuši nepārtraukti. Tā nu ciems ieguvis Klapkalnciema nosaukumu.

Apdzīvota vieta "Klappekalne" atzīmēta kādā 1798.gadā izdotajā kartē. Līdz 18.gs.beigām Klapkalnciemā pie Lāčupītes esot bijis tikai robežsargu kordons. Lielākā daļa Klapkalnciema zvejnieku piederēja pie Šlokenbekas muižas.            

Sens zvejniekciems, zvejnieki senāk dēvēti par īstiem zvejniekiem, jo pārtika no zvejniecības. Klapkalnciema saimnieks Puziņš buvējis arī kuģus. 20.gs.sākumā Klapkalnciemā darbojās konservu fabrika. Ap 1885.gadu Krievijā pārgāja uz ķilavu pakošanu hermētiski noslēgtās metāla kārbās. Aktīvākie uzņēmēji igauņi, sāka organizēt ķilavu ražošanu Kurzemes piekrastē - arī Klapkalnciemā. Igauņi iemācīja gatavot arī brētliņu tīklus, kas bija daudz smalkāki, dārgāki.            

Pirmā pasaules karā iedzīvotājiem mājas bija jāpamet un jādodas uz Iekškrieviju. Vācu karaspēks no iedzīvotājiem atbrīvoja jūras piekrastes joslu aptuveni 10 kilometru platumā. Vācu karaspēks ienāk arī Klapkalnciemā, kur izvieto Ķeizariskās Vācijas Jūras kara flotes korpusa Somu jēgeru 27.bataljonu. Bijušās konservu fabrikas ēkā atradās pirts un atutošanas vieta. No Tukuma cauri Šlokenbekai uz Klapkalnciema kāpām izbūvēja improvizētu lauku dzelzceļa līniju kara materiālu pārvadāšanai.              
1929.gadā uzstādīts piemineklis pieciem kritušajiem somu jēgeru bataljona karavīriem. 1939.gadā Tukuma-Klapkalnciema ceļa malā uzstādīja piemiņas akmeni Pirmajā pasaules karā kritušajiem (gan vācu, gan krievu karavīriem).          

Iedzīvotāji ciemā atgriezās 1918.gada pavasarī. Pēc Pirmā pasaules kara Klapkalnciems vairs neatguva agrāko zvejniecības centra nozīmi. Arī konservu fabrikas darbību neatjaunoja. Klapkalnciemā bija aktīva kultūras dzīve.
1936.gadā pastāvēja Kultūras fonda bibliotēka.
1939.gadā uzņēma mākslas filmu "Zvejnieka dēls".            

Otrā pasaules kara gados Klapkalnciemā bija izveidoti vācu armijas nocietinājumi. 1944.gada 30.jūlijā padomju armijas tanku brigāde izrāvās no Jelgavas  līdz Klapkalnciemam un izveidoja tā saukto Tukuma koridoru. 20.augustā padomju karavīri atkāpās un vācu karavīri izveidoja tā saukto Kurzemes cietoksni - Klapkalnciems, Smārde, .... līdz Blīdenei. No zvejniekciemiem Klapkalnciems kara laikā bija cietis visvairāk.            

Pēc kara uzbūvē Slokas Zivju apstrādāšanas fabrikas cehu. Izveido laivu būves cehu. Zivju cehs darbojās līdz 1979.gadam, tad to slēdza, un zvejnieku kolhozs "Padomju zvejnieks" ceha telpās iekārtoja laivu ražotni. Astoņdesmitajos gados cehā papildus atvēra mēbeļu ražotni.
1956.gadā uzņem filmu "Zvejnieka dēls".            

2000.gadu sākumā pēc aktiera Jura Strengas un LTV producentes Ilzes Strengas (iegādājušies īpašumu Klapkalnciemā) iniciatīvas vietējie iedzīvotāji veido operas izrādes, kas tiek atrādītas pļaviņā pie veikala.             

Šodien Klapkalnciems ar aptuveni 200  iedzīvotājiem ir vairāk vasarnieku ciems nekā zvejnieku ciems. 


Pakalpojumu iespējas
  • Informācijas stendi
  • Autostāvvieta
  • Kemperu / treileru vietas
  • Kafejnīca
  • Banketu / svinību iespējas
  • Peldvieta