16. gadsimta dokumentos minēts kāds zvejnieks un zemnieks Kaspar Kemmer, kuram izlēņots zemesgabals tagadējā Ķemeru teritorijā. Ir pamats domāt, ka Ķemera mājas atradušās netālu no sēravotiem. Iespējams, ka no tā cēlies Ķemeru nosaukums

1796. gadā pirmie ārsti sāka sūtīt slimniekus uz Ķemeriem. Pirmā privātā peldu iestāde šeit sāka darboties 1825. gadā , bet par kūrorta dibināšanas gadu uzskata 1838. gadu, kad tika pabeigta valsts peldiestāde. 1877. gadā atklāja  Rīgas - Tukuma dzelzceļu un nodeva ekspluatācijā Ķemeru staciju. Tajā pašā gadā atklāja arī diližansa (zirgu vilkts slēgts transporta līdzeklis pasažieru pārvadāšanai) satiksmi no Ķemeriem līdz jūrai, vietai, kura vēlāk iegūst Jaunķemeru nosaukumu.

Elektrisko tramvaju no Ķemeru stacijas līdz Jaunķemeru pludmalei Ķemeru kūrorta viesiem atklāja 1912. gada 3. jūnijā.  Tramvaja līnija bija 7 verstis (viena versts - 1066,8 m) gara. Iniciators līnijas izveidošanai bija kūrvietas direktors ārsts Aleksandrs Lozinskis. 1913. gadā tur kursēja 5 tramvaja motorvagoni un 4 piekabināmie vagoni.

Šai laikā Slokas pagasts pie jūras izdeva 150 jaunus gruntsgabalus sausās, vecām priedēm apaugušās kāpās un jauno vietu nosauca par Jaun-Ķemerēm (Neu-Kemmern). 1914. gadā te bija uzceltas jau kādas 20 vasarnīcas. Tramvaja galapunktā jūras krastā uzbūvēja jūras paviljonu. Elektriskais tramvajs darbojās līdz 1915. gadam.

Pirmais pasaules karš pasākumu izpostīja, tāpat kā sākumā rožainās Jaunķemeru attīstības izredzes. Tramvaja vagonus pārvietoja uz Staraja Rusas pilsētu Krievijā. Paviljons jūras krastā tika nodedzināts. Starpkaru posmā tā vietā uzcēla jaunu ēku, kuru sagrāva Otrā pasaules kara laikā. Jaunķemeros pie noejas uz pludmali vēl var saskatīt ēkas pamatus.

Pēc Pirmā pasaules kara kūrorts strauji atjaunojās. Kad 1928.gadā Ķemeriem tika piešķirtas pilsētas tiesības, Jaunķemerus iekļāva pilsētas sastāvā. 30. gadu sākumā pa vecajām sliedēm kursēja tramvajs ar benzīna motoru, vēlāk - ar dīzeļdzinēju. 1932. gadā pabeidza būvēt šoseju starp Ķemeriem un Jaunķemeru jūrmalu. 1933. gadā sliedes nojauca un ierīkoja autobusu satiksmi.

1933. gadā mežā pie ceļa no Ķemeru sanatorijas uz Jaunķemeriem tika atklāts sporta un atpūtas komplekss. Tas vēlāk tika pārveidots par smalku restorānu "Jautrais ods," kas saviem viesiem piedāvāja izsmalcinātas maltītes un dažādas izklaides - dejas un kabarē programmas, šautuvi, boulingu u.c., savukārt, augšstāvā atradās viesnīcas telpas., savuk Ēka ir izteikts nacionālā romantisma arhitektūras paraugs. Padomju laikā to pārveidoja par bērnu sanatoriju "Meža māja", bet 1997. gadā, nodibinot Ķemeru Nacionālo parku, te iekārtoja parka administrācijas biroja telpas, kā arī dabas izglītības un tūrisma informācijas centru.. 2006. gadā veica ēkas rekonstrukciju. Iekštelpās saglabājušies atsevišķi interjera priekšmeti - kroņlukturi, vitrāžas, krāsnis, kā arī apdares fragmenti.

Pēc Otrā pasaules kara, 1959. gadā Jaunķemerus kopā ar Ķemeriem iekļāva Jūrmalas pilsētas sastāvā. Pēc 1967. gada šeit tika uzbūvētas divas lielas sanatorijas, kas specializējās balneoterapijā - "Jaunķemeri" (www.jaunkemeri.lv) un sanatorija "Jantarnij bereg" (www.sanatorij.lv).

Sanatorija „Jaunķemeri"atklāta 1967. gada 4. augustā. Deviņdesmitajos gados privatizēta un izveidots Kūrorta rehabilitācijas centrs "Jaunķemeri", kurā  joprojām tiek turpināta Ķemeru vēsturiskajā kūrortā aizsāktā tradicionālā dabas dziedniecība, izmantojot dūņas un minerālūdeņus. Centra teritorijā ir trīs minerālūdens dziļurbumi - sērūdeņraža, broma un nātrija hlorīda. Dūņu ieguve joprojām tiek veikta no 1981. gadā atklātā kūdras dūņu ieguves karjera Slokas purvā. Sanatorijas apkārtnē ir izvietoti 5 dažāda garuma pastaigu maršruti, tie marķēti ar krāsām uz koka stabiņiem. „Veselības avotiņā," kuru var atrast pēc pastaigu maršrutu kartes, nogaršojami vairāki minerālūdeņi, ieskaitot slaveno Ķemeru sērūdeni.

1968. gadā Jaunķemeros, senā tramvaja galapunkta apkārtnē tika uzbūvēts restorāns "Neptūns" (www.restoransneptuns.lv), kas savu darbību turpina joprojām un, līdz ar to, ir uzskatāms par visilgāk strādājošo restorānu Jūrmalā. Te pieejamas gardas maltītes, muzikāli priekšnesumi, velonoma un kempings. Restorāna telpās iekārtota arī neliela ekspozīcija par senā tramvaja vēsturi, pieejami informācijas materiāli par Ķemeru Nacionālo parku.

Dabas aizsardzības pārvalde un dabas izglītības centrs "Meža māja" Jaunķemeru kāpās un pludmalē regulāri rīko dažādas dabas izglītības aktivitātes - dabas skolas nodarbības skolēnu grupām, iniciatīvas "Daru labu dabai" (www.darudabai.lv) aktivitātes, u.c.. No 2014. - 2020. gadam šeit tika īstenots LIFE programmas projekts "Ekosistēmu pakalpojumi" (www.ekosistemas.daba.gov.lv), izmēģinot inovatīvu pieeju teritorijas vērtības noteikšanā un iespējamo attīstības scenāriju plānošanā.

Par Ķemeru, Jaunķemeru un citām Jūrmalas apkaimēm, to vēsturi un apskates objektiem informāciju var meklēt www.visitjurmala.lv  Ķemeru kūrorta vēstures līkločus izzināt aicina arī 2021. gadā pilnībā atjaunotais Ķemeru kūrorta parks un ūdenstornis, kurā iekārtota skatu platforma un ekspozīcijas par Ķemeru kūrorta vēsturi.