Dievnams celts 1757. gadā par Iģenes muižas īpašnieka Aleksandra fon den Brinkena (Alexander von Brincken) līdzekļiem. Vienjoma koka guļbūve apšūta ar horizontāli kārtotiem dēļiem, poligonāla apsīda, sakristeja un no apjoma izvirzīts kvadrātplāna zvana tornis ar poligonālu jumta smaili.

Baznīcā saglabājušies vairāki vērtīgi iekārtas priekšmeti: altāris (1752) un kancele, kuri 1932. gadā ne visai veiksmīgi krāsoti. Restaurācijas gaitā, attīrot virsējā melnā krāsojuma kārtu, atsedzās gleznojumi, kas ļauj spriest, ka kancele un altāris ir vecāki par pašu baznīcu.

Savdabīgs ir durvju atslēgas apkalums (18. gs.) un koka tornī sēdošais vēja gailis (1757).