Engure

Engure jeb Engurciems , ko vietējie sauca arī par Engurēm, ir sens zvejnieku ciems. Vietvārds “Angern”, no kura veidojies ciema nosaukums, minēts jau 13. gs un tas cēlies no lībiskas izcelsmes vārda ar nozīmi “zutis".
Engure
Iespējams kādreiz Engures ezers  bijis zušu pilns, tā arī radies Zušu ciema nosaukums.

Engurciems izvietojies starp vairākiem nelieliem zemes ragiem, kuru aizvējā zvejnieki varēja ierīkot sedumus un būvēt mājas. Zeme nav piemērota lauksaimniecībai, un galvenais ciema iedzīvotāju iztikas avots bija zvejniecība un zivju apstrāde.             

Pirmoreiz Engures vārds minēts 1245.gadā Vācu ordeņa mestra vietnieka Eberharda un Kurzemes bīskapijas bīskapa Henriha vienošanās aktā par zemju sadalīšanu. Engure  kā apdzīvota vieta minēta hercoga Gotharda Ketlera 1567. gadā parakstītajā recesā, kas paredzēja jaunu baznīcu celšanu. Engures evanģēliski luteriskā baznīca ir viena no retajām koka baznīcām, kura ir saglabājusies līdz mūsdienām un nav pārbūvēta par mūra baznīcu. Engures baznīcā ir iesvētīts un kristīts latviešu dzejnieks Imants Ziedonis( 1913.-1933.)

Tiek uzskatīts, ka strauja attīstība sākās pēc 1652. gada, kad Engures muiža nonāca Kurzemes un Zemgales hercoga īpašumā un kļuva par vienu no Kurzemes hercoga manufaktūru centriem, kura produkciju no vietējās Vecupes ar kuģiem izveda uz Vāciju un Holandi. Vēlāk Zviedrija uzskatīja Engures ostu par Rīgas ostas konkurenti un 17. gadsimta beigās ostas darbību pārtrauca. Visus darbus uzraudzīja zviedru meistari. 1710.gadā, lielā mēra laikā izmira lielākā daļa zviedru amatnieku un vietējo iedzīvotāju, līdz ar to manufaktūras darbi uz kādu laiku apstājās.              

Bez dzelzs cepļa Engurē vēl bija zāģu sudmalas (gateris), mucinieku darbnīca, maltuve, naglu kaltuve, stieņu un enkuru kaltuves, salpetra vārītava, veļamās (filca) sudmalas. Pie jūras dzīvojošie zemnieki un zvejnieki būvēja vienmasta kuģus preču pārvadāšanai.        

Engures muižā daudzkārt nomainījās īpašnieki līdz 1875. gadā latviešu jūrniecības pamatlicējs Kr.Valdemārs panāca, ka bijušajā muižas saimnieciskajā centrā atvēra Engures Jūrskolu. Tā darbojās līdz 1915.gada vasarai, kad vāciešiem okupējot Kurzemi, skola tika evakuēta uz Hersonu un pēc Pirmā pasaules kara to vairs neatjaunoja. Vietējie zvejnieku dēli to pabeidza un kļuva par stūrmaņiem un kapteiņiem uz zvejas un tirdzniecības kuģiem. Tagad atjaunotajā ēkā atrodas Engures Saieta nams, kurā iekārtota vēstures ekspozīcija un izstāžu telpa, kā arī tiek iznomātas telpas pasākumiem.              

20. gadsimtā par vienu no ienesīgākajām nozarēm zvejniekciemos kļuva zivju apstrāde rūpnieciskos apmēros. Pirmā konservu fabrika Engurē uzcelta 1907. gadā, bet pēc Pirmā pasaules  kara fabrikas telpas bija izpostītas. 1938.gadā Engurē nodibinājās zvejnieku kooperatīva sabiedrība "Engures zvejnieks", kura iegādājās fabriku un atjaunoja  ražošanu.            

1948. gadā Engures tautas namā dibināja kolhozu "Padomju zvejnieks", kurš pastāvēja līdz 1992.gadam. Privatizācijas procesā izveidojās  zivju pārstrādes uzņēmums  SIA "Unda", kas  ražo vairāk nekā 50 zivju konservu veidus un eksportē uz daudzām pasaules valstīm.              

Engurē pirmo skolu latviešu bērniem izveidoja 1806. gadā mācītājs Johans Peters Brandts, kurš pats arī uzņēmās skolotāja pienākumus. Telpas bija mazas un šauras. No 1899. skolu iekārtoja Engures "Ērģelniekos", otrajā stāvā iekārtojot internātu bērniem. 1902. gadā atvēra jaunu pagastskolu, kuru vēlāk pārveidoja par sešgadīgu, septiņgadīgu un astoņgadīgu skolu.  Šī skola pastāvēja līdz 1966. gadam un kolhozs 'Padomju zvejnieks" uzcēla jaunu, daudz plašāku skolu, tās arhitekte Marta Staņa (1913.- 1972.). Laika gaitā skolas vietas ir mainījušās līdz 1979. gadā uzcēla  Engures vidusskolu, ko ilgus gadus vadīja izcils pedagogs un skolas direktors K.Ēdelnieks. Viņa nopelns bija arī 1993. gadā atjaunotā Engures jūrskola, kuru slēdza 2009. gadā.            

No 1994. gada Engurē darbojās arī Mūzikas un Mākslas skola, bērnudārzs "Taurenītis", Sportotāji var izmantot stadionu. Aktīvi darbojās burātāju sekcija, florbola, hokeja un futbola u.c. sporta aktivitāšu pulciņi. Engures pagasta pārvaldes telpās ir kultūras nams, bibliotēka. Šeit mājvietu radusi   TLMS "Engure", dejotāji  TDA "Jadals" un "Ungurs", senioru deju kopa "Rudens ritmi" un līnijdejotāji "Dzintarkrasts", sieviešu koris "Engure".            

Ir zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Unda", I/U "Lucītis", kokapstrādes uzņēmums, jahtu būves ražotne "Oyahts", kā arī nedaudz zvejnieku, kas izpirkuši zvejas licences un nodarbojās ar zivju zveju, "Piejūras tirdziņš", kurā var iegādāties zivju produkciju, vietējo ražotāju lauku labumus un izstrādājumus.


Atrašanās vieta
Engure, Engures pagasts, Engures novads, LV-3113
Pakalpojumu iespējas
  • Tematiskie pasākumi
  • Spēļu laukumi
  • Aktivitātes bērniem
  • Izstādes
  • Sauna
  • Restorāns
  • Konferenču / semināru iespējas
  • Informācijas punkts
  • Suvenīri
  • Ugunskura vieta
  • Peldvieta
  • Laivu noma
  • Piknika vieta
  • Informācijas stendi
  • Bezvadu internets
  • Autostāvvieta
  • Gida pakalpojumi
  • Velo noma
  • Kafejnīca
  • Laukums sporta spēlēm
Kontakti
Valodas, kurās apkalpo
RU    EN    LV