Gausā jūdze – Laupītāju ceļš

~18km,5-6h Izstaigājot šo maršrutu, ikvienam radīsies priekšstats, kāpēc šo Rīgas jūras līča piekrastes daļu sauc par Gauso jūdzi, kā arī nepaliks nepamanītas tās skaistie priežu meži, ogulāji, sēņu vietas u.c. vērtības.



Ejot cauri Ragaciemam un Klapkalnciemam, iespējams, sajutīsiet vietējo zvejnieku kūpinātavu dūmu smaržu, kas vien liecina, ka tūliņ, tūliņ no namiņa laukā tiks ņemtas tikko nokūpinātas zivis. Ja esat gardēdis, tad iesakām uzjautāt saimniekam vai ceļiniekiem arī kas iegādājams atliks, jo neko gardāku nebūsiet ēdis!

Maršruts ir apļveida, tāpēc starta un finiša vietu nosaka pats gājējs. Ja Gausajā jūdzē ierodaties ar auto, tad to iespējams novietot gan ciematos atrodošajos stāvlaukumos, gan divos stāvlaukumos pie jūras, kuri atzīmēti kartē. Maršruts jebkurā brīdī ir noīsināms izmantojot kādas no pludmalē uzstādītajām kāpnēm, kurām kartē iepretim atzīmētas stigas. Ja kāda iemesla pēc nevēlaties doties pa pludmali, tad no Ragaciema līdz Klapkalnciemam pa kāpas malu ved labi iemīta taka. No tās paveras skaists skats uz Rīgas jūras līci.

Maršruts dabā ir marķēts ar krāsu un uzlīmju palīdzību, mežā ar krāsas marķējumu balts dzeltens balts, ciematos ar uzlīmju palīdzību (dzeltena bulta).





Maršruts daļēji veicams arī ar velosipēdu.

Gausā jūdze atdala Ragaciemu no Klapkalnciema, tā ir apmēram 7 km gara un senatnē šo attālumu mēroja ar kājām vai zirgu. Apkārtne ir bijusi vienmuļa, bez nevienas apstāšanās vietas, kas tajā laikā bijušas ik pa 4-5 km, lai atpūtinātu zirgus un ieturētu maltīti, tāpēc arī radies šāds vietas nosaukums. Ceļinieki mērojot ceļu pa Gauso jūdzi centās atrast kādu līdzbraucēju, jo apkārtnes mežos siroja laupītāji un vienam doties ceļā nešķita droši. Gausajā jūdzē laupīšanas un uzbrukumus vietējiem zvejniekiem un zemniekiem veicis arī nostāstiem apvītais lielceļu laupītājs Kaupēns.

Gadsimtiem Gausā jūdze kalpojusi arī kā robeža, kas atdalījusi dažādu etnisko grupu apdzīvotus novadus, administratīvās teritorijas un pat frontes, kuru ierakumi vēl dažviet kāpās saglabājušies. Te pāri gājis gan vācu, gan krievu karaspēks un tagad tik mierīgajā līci reiz bija noenkurojušies kara kuģi.

Mūsdienās Gausā jūdze ir iecienīta vieta atpūtnieku - jūras un saules pelžu cienītāju vidū, tās plašās un smilšainās pludmales dēļ.  Taču Gausā jūdze ir bagāta arī ar dažādām dabas vērtībām, tā ietilps Ķemeru Nacionālā parka teritorijā . Kāpās aug augi  kas aiztur smiltis un palīdz tām veidoties. Krasta smiltīs sastopama sālsvirza un kāpukviesis, tie ir pirmie augi, kas aiztur vēja pūstās pludmales smiltis, veidojot ap sevi nelielus uzkalniņus - pirmās kāpas.  Tāpēc īpaši svarīgi izmantot speciāli izveidotās kāpnes, lai nokļūtu pludmalē un nebrucinātu, nebojātu kāpas un tur augošos augus.

Pludmalē bieži redz izskalotas brūnaļģes - pūšļu fukus, ko sauc arī par jūras mēsliem. Tie vairojas tikai jauna mēness vai pilnmēness naktīs un jūras dibenā kalpo par mājvietu ap 30 dažādām sugām. Pūšļu fuki darbojas kā reņģu "bērnudārzs".

Vērts redzēt!

1. Lāčupītes dendrārijs

Aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi „Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie stādījumi" izveidoti kā īpaši aizsargājama dabas teritorija - dabas piemineklis, lai nodrošinātu I. Medņa vērtīgo svešzemju koku stādījumu saglabāšanu un pavairošanu. Stādījumi uzsākti veidot 1959. gadā un to kopējā platība ir 7,2 ha. Dendrārija veidošanas mērķis bija svešzemju koku un krūmu ieaudzēšana, lai novērotu sugu mijiedarbību ar vietējiem biotopiem. Te reģistrētas ap 60 skujkoku un 350 lapu koku sugas.
Te izveidotas 15 dažādas zonas ar atšķirīgu noskaņu, psiholoģisko ietekmi un izmantošanas veidu.

2. Piemiņas akmens I pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem

Piemiņas akmens I Pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem Klapkalnciemā uzstādīts vietā, kur apglabāti pieci I Pasaules kara kaujās kritušie somu karavīri.

3. Piemiņas akmens I pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem kāpās

Pieminekļa akmens atvests no Somijas dienvidaustrumiem, kur 1940.gadā tas kalpojis par prettanku nocietinājumu. Piemineklī iegravēts teksts: „Šeit I Pasaules kara laikā, no 1916. gada augusta līdz decembrim, cīnījās somu jēgeri."


4. Ragaciema bāka

Bāka uzbūvēta 1960. gadā, tās augstums ir 30 metri, uguns augstums 37 metri, bet redzamība 16 jūras jūdzes. Zibšņu uguns ir balta, kas iedegas ik pēc 1 sekundes.

5. Vecā Zvejnieku bāka

Unikāls objekts Latvijas piekrastē, jo otra tāda līdz mūsdienām nav saglabājusies, pārējos aizskalojusi jūra.

6. Ragaciema sedums

Sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kur zvejnieki cēla tīklu būdas. Tajās glabājās tīkli, enkuri, bojas un cits zvejai nepieciešamais inventārs. Segumi ir arī zvejnieku pulcēšanās vietas, kur vīri apspriedās par kopīgo darbu: vadu taisīšanu, murdu likšanu, inventāra iegādi. Zvejnieku sievas un bērni sedumos taroja tīklus. Šodien Ragaciema sedumi jau izskatās pēc tāda savdabīga, ļoti neliela zvejnieku brīvdabas muzeja. Taču tas ir dzīvs muzejs, jo sedumus vietējie zemnieki joprojām izmanto tiem nepieciešamo zvejas rīku glabāšanai.
 


!!! Dodoties dabā neatstāj atkritumus, bet gan pacel tos un aiznes līdz tuvākajam atkritumu konteineram, vai ziņo VidesSOS.lv.


Pa krasta līniju ved garās distances maršruts Jūrtaka (E9), kas izmantojams, ja vēlaties viesošanos pagarināt un pārgājienā doties arī nākamajā dienā. Vairāk informācijas par maršrutu: www.jurtaka.lv.


Vairāk informācija par apkārtni meklējama:
Engures TIP
Jūras iela 114, Engure (+371) 63161234; 29462606
 
Tukuma TIC Talsu iela 5, Tukums (+371) 63124451; 28311557 www.visittukums.lv


Maršruts izveidots Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai pasākumā "Sadarbības pasākumi" projekta "JŪRA VISU GADU- Piejūras dzīves stila tūrisma veicināšana" (projekta nr. 20-00-F043.0442-000002) ietvaros. Projekta vadošais partneris biedrība "Jūras Zeme" ar saiti uz www.juraszeme.lv