Muižas ansamblis atrodas Kalnsētas parkā, Cieceres upes krastos. Kungu māja celta neoklasicisma stilā 1874. gadā. Muižas kompleksā ietilpst arī kalpu māja, klēts, zirgu stallis, dārznieka mājiņa un siltumnīcas.

Saldus Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir Saldus vecākā celtne, to savās gleznās 20. gs. mijā attēlojis ievērojamais latviešu gleznotājs Janis Rozentāls. O. Kalpaka laukums ir vēsturiskais Saldus tirgus laukums.

Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīca pabeigta 1623. gadā.

Arhitektūras, kultūrainavas un pieejamības ziņā - visinteresantākais no lībiešu ciemiem, kur pie mājām ir izveidoti nosaukumi un īsa vēsture, ar kuru var iepazīties arī ciema centrā esošā informācijas stendā.

Neliela apdzīvota vieta, līdz kurai nokļūstam, paceļoties pa iespaidīgu Šlīteres Zilo kalnu nogāzes gravu ar smilšakmens atsegumiem.

Mazirbē 1923. gadā tika nodibināta lībiešu sabiedriskā organizācija "Līvu savienība" ar kuras pūliņiem un igauņu, somu, ungāru atbalstu 1938.- 1939.gadā uzcelts Lībiešu tautas nams. Mūsdienās nams saglabājis savu

Latvijas mūziķu Slavas Aleja tika atklāta 2006.gadā.

Saldū dzimušā tēlnieka Kārļa Īles veidotā strūklaka „Medus piliens” rotā M. Čaklā skvēru. Strūklakas ideja sakņojas dzejnieka Māra Čaklā pilsētas poētiskajā salīdzinājumā ar „medus pilienu Kurzemes bļodā”.

Sabile terasveidīgi izvietojusies Abavas upes senlejas tās skaistākajā un dziļākajā posmā. Pirmo reizi Sabiles vārds rakstos minēts 1253. gadā. Šeit ap 13.-14.gs. izveidojās amatnieku un tirgotāju miests.

Tukums ir neliela, dārzu ieskauta mazpilsēta Kurzemes pievārtē, taču tukumnieki sevi mūždien uzskatījuši par kurzemniekiem, jo viņiem piemīt gan kurzemnieku lepnums, gan spīts.